Pensionāri arī grib zināt

Avots Ezerzeme 7. decembris 2010, 12:34 Krāslavas novada centrālās bibliotēka nokomplektējusi kārtējo pensionāru grupu, kuras dalībnieki apgūs informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņas. Kursu vadītāja būs iestādes datortīkla sistēmas administratore Ilona Cabule. Kursiem bija pieteikušies turpat divi desmiti gribētāju, bet, kā tas dzīvē parasti notiek, daļa vēlāk atteicās, tālab grupa nav tik liela, taču tās galīgās aprises būs redzamas pēc pirmajām nodarbībām. Organizatoriskajā sanāksmē kursu dalībniekus uzrunāja centrālās bibliotēkas vadītāja V. Magidas, kura akcentēja, ka šie kursi to dalībniekiem ir bezmaksas, tā esot bibliotēkas labdarība. Neskatoties uz to, ka nekāda maksa netiek prasīta, kursi ir kvalitatīvi, programma sastādīta, ņemot vērā pensionāru vēlmes un intereses. Līdz šim bibliotēkā datoru un interneta lietošanas gudrībās ir apmācīta viena ārstu grupa, kā arī divas pensionāru grupas. Vēlēdamies nostiprināt un padziļināt iegūtās zināšanas, aktīvākie pensionāri izveidoja savu interneta klubiņu NEXT, kurā pulcējas reizi divās nedēļās. Viņi jau ir gana zinoši, datoru izmanto aktīvi un dažādām vajadzībām, viņiem rodas daudz jaunu jautājumu datorspeciālistam. Pensionāri, kuri jau izgājusi šos kursus, sacījuši, ka tas pusotrs mēnesis viņiem bija ļoti nepieciešams visādā nozīmē, pirmām kārtām tā bija iespēja iziet no mājām un satikt domubiedrus, risināt sarunas, diskutēt, kopīgi pasēdēt pie tējas tases. Vārdu sakot, dators un internets viņus padarīja jaunākus un aktīvākus. Juris ROGA

Turpinot iesākto

Avots Ezerzeme 7. decembris 2010, 12:33 Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada ūdenstilpes un ūdensteces diska prezentācija tā veidotājiem — Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniekiem — ir viens no gaidītākajiem gada pasākumiem. Diska izveidē ir ieguldīts ļoti nopietns darbs, kuru padarīja bibliotēkas sistēmas administratore Ilona Cabule, bibliotekāre Anna Bartuša, uz sabiedriskiem pamatiem palīdzēja bijušais praktikants Igors Domanickis. Pasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura atgādināja, ka ne jau pirmo gadu Krāslavas novada centrālā bibliotēka strādā digitalizācijas jomā. Pirms diviem gadiem bibliotēkas lasītavā prezentēja pirmo pašu veidoto disku par mūsu pilsētas pamatlicējiem grāfiem Plāteriem. Plānojot nākamos darbus, bibliotēkas darbinieki izdomāja, ka ir jāapkopo vienuviet informācija par visām bijušā Krāslavas rajona teritorijas ūdenstilpnēm. Pirms gada tika prezentēta saturiski vērtīgā diska pirmā daļa — triju novadu ezeri. Šogad bibliotēkā jauns disks, kurā apkopotas ziņas par triju novadu aptuveni 300 ezeriem un 200 upēm, upītēm un strautiem. Būtībā jaunā informācija ir iepludināta tajā pirmajā diskā, padarot jauno disku krietni vērtīgāku. Jau pirms gada diska prezentācijā tā veidotājas īpaši uzsvēra, ka šis ir absolūti jauns un nebijis produkts, arī informācijas apjoma ziņā ir visietilpīgākais, kas līdz šim bibliotēkā ir tapis. Šos vārdus pilnībā var attiecināt arī uz šī gada produktu, kas tāpat prasīja lielu darbu un pacietību. Tādu vērtību tik īsā laikā nevar radīt bez kolēģu un citu cilvēku atsaucības, atbalsta. Par ieteikumiem diska satura pilnveidošanai veidotāji pateicas arī Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Iekšējo ūdeņu kontroles daļas Daugavpils sektora vadītājam un vecākajiem inspektoriem, publisko bibliotēku vadītājiem. Diska ievadā rakstīts: “Ūdeņiem — upei, ezeram, jūrai un pat nelielam dīķim — piemīt īpatnējs skaistums, kas saista cilvēku. Ikviens ceļinieks vietu atpūtai cenšas izvēlēties ūdens malā, ne vien lai dzesētu slāpes, nomazgātu ceļa putekļus, bet arī tādēļ, ka tā tuvums, viļņošanās, mūžīgā kustība sniedz neparastu baudījumu. Daudzi pat nenojauš, ka viņi stāv pie sliekšņa, kas ved līdz galam neizzinātā, tādēļ vēl samērā noslēpumainā pasaulē, kurā dzīve rit pēc saviem likumiem...” Ar diska saturu klātesošos iepazīstināja tā veidotājas. Tagad jāsaka — tas tapis divos gados un sastāv no piecām daļām: īpaši aizsargājamas dabas teritorijas bijušajā Krāslavas rajonā; latviešu tautas teikas un dzeja par ūdeņiem, upēm un ezeriem; ūdenstilpes; ūdensteces; aktīvā atpūta pie ūdeņiem. Saturiski ūdenstil-pes un ūdensteces ir vislielākā diska daļa. Protams, ir ievads un cita informācija. Tajā pārstāvētas vairākas nozares: ģeogrāfija, li-teratūra, tiesības, tūrisms un sports. Prezentācijas noslēgumā bibliotēkas vadītāja V. Magidas dis-ka veidotājiem pasniedza nelielas dāvaniņas. Finansiālu apsvērumu dēļ jaunais produkts nav tiražēts lielos apjomos, bet ikvienam interesentam ir pieejams bibliotēkā. Disku bibliotēka dāvinās skolām, muzejam, lai izmanto bērni un pieaugušie, jo informācija vajadzīga vienmēr. Fotoattēli nav pilnībā par visiem ūdeņiem, jo pie katra ezera vai upītes bibliotēkas darbinieki nevarēja aizbraukt ne fiziski, ne finansiālu apsvērumu dēļ. Par nākotnes iecerēm šoreiz konkrētība netika sniegta, atšķirībā no iepriekšējās prezentācijas, kad tajā visi uzzināja, kāds produkts konkrēti gaidāms pēc gada. Bet ideju bibliotēkas darbiniekiem esot ļoti daudz, tālab pēc gada, novembra beigās vai decembra sākumā, ļaudis atkal tiks aicināti uz jauna diska prezentāciju. Juris ROGA

Bija vērts apmeklēt

Avots Ezerzeme 9. novembris 2010, 20:56 3. novembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika organizēti divi pasākumi vienlaikus: atklāta Krāslavas un Dagdas novada bibliotekāru darbu izstāde “Mūsu vaļasprieki” un mājas konservu izstāde-degustācija “Vasara burciņā”. Tika organizēta tikšanās ar uzņēmuma “Krāslava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura vienkāršā un visiem saprotamā valodā pastāstīja par procesiem, kas notiek konservēšanas laikā, atklāja savu mīļāko recepti, atbildēja uz daudziem jautājumiem, deva noderīgus padomus. Vārdu sakot, pasākums bija tā vērts, lai ziedotu nedaudz laika, apmeklējot centrālo bibliotēku vakara stundā. Pēc iesakņojušās tradīcijas arī šos pasākumus ar nelielu uzrunu atklāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Mūsu dzīvē ir tāds neliels posms, kad gribam parādīt sevi un atskaitīties par to, ko esam darījuši. Šoreiz gribam prezentēt bibliotēku darbinieku divus hobijus, kas ir rokdarbi un konservēšana. Izstāde tapa, balstoties uz centrālās bibliotēkas darbinieku vaļaspriekiem un pieaicinot arī kolēģus no pagastiem: konservēšanas jomā neesam strikti fiksējuši, kas ko atvedis, bet rokdarbu izstādē pārstāvēta Dagdas bērnu bibliotēka, Svariņu, Augstkalnes un Piedrujas bibliotēka. Izrādās, mēs varam strādāt dažādās tehnikās, varam apgleznot pudeles, veidot no pērlītēm rotaslietas, izšūt un tamborēt, veidot kompozīcijas no sausiem ziediem, protam arī zīmēt un nodarbojamies ar tādām ekskluzīvām lietām kā origami un simigrafika. Cik paši esam daudzveidīgi, tik daudzveidīgi ir mūsu darbiņi. Izstāde bibliotēkas apmeklētājiem būs apskatāma mēnesi. Otrs liels hobijs ir konservēšana. Kāpēc tieši tā? Pirmkārt, gatavot pašam šodien ir moderni, otrkārt to spiež darīt pati dzīve. Pagājuši laiki, kad treknajos gados bijām kļuvuši bagāti un mums vairs negribējās pašiem neko lielu darīt — bija vieglāk nopirkt visu veikalā. Pati dzīve ienesa korekcijas, atgriežamies savos mazdārziņos, atkal audzējam, vārām, liekam stikla burkās, sālām, marinējam un konservējam. Vasaras un rudens prieks nonāk burciņās, jo pašu gatavotais vienmēr ir labāks. Mēs zinām cilvēkus, kuriem konservēšana nav dzīves nepieciešamība, bet tas viņiem ir vaļasprieks, vēlme pārsteigt draugus un tuviniekus ar kaut ko neparastu. Veikali piedāvā daudz ko, bet varbūt mūsu skatījumā tas ne vienmēr šķiet garšīgs un veselīgs, tāpēc darām paši. Daļa saules un vitamīnu pazūd, bet līdz ar marinādi burciņās ieplūst mūsu sirds siltums, mūsu labās domas, mūsu vēlme sagādāt prieku sev un tuviniekiem. Lai profesionāli runātu par konservēšanu, esam uzaicinājuši ciemos firmas “Krāsalava D” pārtikas tehnoloģi Ritu Bižāni, kura padalīsies savās zināšanās par to, kas jāievēro, lai pareizi sagatavotu produktus, iegūtu garšīgu un skaistu galarezultātu.” Rita uzsvēra galveno nosacījumu, kas mājās gatavoto produktu padara par tik īpašu un garšīgu, proti, tas, ka tajā ieguldām savu dvēseli: “Tāpēc konservi, pagatavoti mājas apstākļos, šķiet garšīgāki, mīļāki jūsu ģimenēs un ar labpatiku tiek likti galdā, sagaidot ciemiņus.” Profesionālās pārtikas tehnoloģes stāstījums bija ļoti interesants, neliels ieskats tajā. Kad jūs burkas sterilizējat vai aplejat produktus ar uzvārītu ūdeni, daļa baktēriju produktā iet bojā. Ir jāzina, ka šajā procesā 60 grādu temperatūrai jābūt produktā iekšā, parasti tas tā arī notiek, ja viss izdarīts pareizi. Gadās, cilvēki jautā: “Liku burciņās gurķīšus kā vienmēr, bet tie ieskāba. Iemesls ir viens: mājsaimniece nav panākusi vajadzīgo temperatūru produkta iekšienē — vismaz 60 grādu. Tāpēc produktā izstrādājās pienskābe, jo tur palika baktērijas, tāpēc tāds nevēlams galarezultāts. Starp citu, Rita arī novērojusi, ka laika gaitā cilvēki atgriežas pie sālītiem produktiem, konservētie daudziem jau apnikuši. Klātesošie interesējās, kādi vāciņi ir labāki konservēšanai? At- bilde — mikrobi vairojas, ja ir gaisa pieeja. Ja burciņa aizvērta blīvi, tad vienalga, kāds ir vāciņš. Protams, labāk, lai tas ir jauns, taču var izmantot arī vecu — ka tik ir tīrs, labi nosterilizēts un nebojāts. Tiesa ar sēnēm ir citādāk — tām Rita iesaka izmantot plastmasas vāciņus, jo hermētiski noslēgtos traukos(burkās) sēnēs var būt botulisma baktērija, kas vairojas bez gaisa klātbūtnes. Strādājot ar sēnēm, ļoti būtiski ir veikt iespējami kvalitatīvāku pirmreizējo apstrādi un vēlams arī mainīt ūdeni, tās vārot. No tā sēnes neko nezaudē. Pārtikas tehnoloģe izgaisināja mītu par cukuru: “Latvijas ražojuma cukura sen vairs nav, mēs lietojam uzturā lietuviešu, poļu, vācu. Nav man problēmu ar šo cukuru ievārījumos. Uzskatu, ka problēmas rodas tikai saimnieces vainas dēļ, kura neievēro tehnoloģiju...” Bija interesanti paklausīties arī par kāpostu gatavošanu un mēness ietekmi uz šo procesu, traukiem un citām lietām. Piekritīsiet, šādus pasākumus vērts apmeklēt pašiem, nevis lasīt atstatījumu avīzē. Juris ROGA