Saulainas rindas

Avots Ezerzeme 25. janvāris 2011, 19:48 Krāslavas Bērnu un jauniešu centrs reizi divos gados rīko konkursu skolēniem, kas raksta dzeju un prozu. Šī gada 18. janvārī jau sesto reizi notika noslēguma pasākums (nu jau tradicionāli) Krāslavas centrālajā bibliotēkā. Rezultāts: VI Jauno rakst-nieku un dzejnieku konkursa laureātu labāko darbu izlase “Saulē būt...” nelielas grāmatiņas veidā. Šāds izdevums tiek veidots jau ceturto reizi. To bija paredzēts uzdāvināt pirmo trīs vietu ieguvējiem katrā vecumu grupā, kopā 13 skolēniem: sešiem no Varavīksnes vidusskolas, pieciem no Izvaltas, vienai skolniecei no Krāslavas Valsts ģimnāzijas un vienai no Indras. Pavisam konkursā piedalījās 20 jaunie censoņi no piecām novada skolām. Diemžēl uz gala pasākumu slidenā ceļa dēļ netika izvaltieši. Viņi noteikti diplomus, piemiņas balvas un jau minēto darbu izlasi saņēma vēlāk. Tieši šī paša iemesla dēļ attēlā ir tikai trīs pirmās vietas ieguvējas (no kreisās) Ieva Jokste, Viktorija Cimmermane un Emīlija Zaščerinska. Vietu sadalījums ir šāds: Ieva Jokste 1. vieta Indras vsk. 7.kl. Agnese Japiņa 1.vieta Izvaltas psk., 5.kl. Viktorija Cimmermane 1.vieta Varavīksnes vsk. 6.kl. Emīlija Zaščerinska 1.vieta Varavīksnes vsk. 7.kl. Arturs Verigo 2.vieta Varavīksnes vsk. 4.kl. Anastasija Hodarenoka 2.vieta Varavīksnes vsk. 4.kl. Tālis Tukāns 2.vieta Izvaltas psk.,4.kl Daina Paņko 2.vieta Varavīksnes vsk. 3.kl. Katrīna Barševska 3.vieta Izvaltas psk.,7.kl Viktorija Pupeika 3.vieta Izvaltas psk.,5.kl. Laura Onzule 3.vieta Izvaltas psk.,4.kl. Vladislavs Baranovskis 3.vieta Varavīksnes vsk. 2.kl. Diāna Pojuta 3.vieta Krāslavas Valsts ģimn. 9.kl. Jūsu vērtējumam divi 5. klases skolnieces Agneses Japiņas dzejoļi: Latvijas zaļā josta Apvij Latvijai zaļu jostu, Jostu no mežiem zaļiem. Vai tikai no mežiem tā būs? Protams, ka nē. Pļavas ir zaļas, Un noras ir zaļas. Jostu zaļo Dāvāšu es Latvijai. Rozīte un saulīte Manā dārzā skaistā Rozīte zied. Tā ir tik sārta un skaista Kā saulīte jaukā. Saulīte siltā un mīļā Rozīti silda. Vai visus tā silda? Nu protams! Rozīte dārzā ir viena, Arī saulīte viena. Otro reizi bērnu darbiņu vērtēšanā piedalījās Krāslavas centrālās bibliotēkas bibliogrāfe Anna Bartuša, no pašiem pirmsākumiem — Linda Kilevica, dzejniece un laikraksta “Latgales Laiks” redaktores vietniece. Žūrijas skatījumā dažu bērnu darbiņos pārāk bija jūtama pieaugušo palīdzība. Ērika STEPIŅA, arī žūrijas pārstāve

Maza, maza kleitiņa

Avots Ezerzeme 21. janvāris 2011, 19:24 Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāta Maldas Šidlovskas tamborētu kleitu lellēm izstāde, kuru apskatīt tiek gaidīti bērni, pirmsskolēni, skolēni, viņu vecāki, vecvecāki un citi interesenti. Šī nav pirmā Maldas izstāde, pirms pāris gadiem bibliotēkas apmeklētāji varēja novērtēt viņas adījumus. Kā jau tas ierasts, izstādi atklāja novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas, kura klātesošajiem pastāstīja interesantus vēstures faktus. Pirmās komerciālās lelles pārdošanai parādījās 18 gs. Vācijā, tās tika veidotas gan no māla, gan vaska. 19. gs. leļļu tērpu izgatavošanā sāka izmantot papīru, kreppapīru, lelles kļuva dažādākas. 20. gs. līdz pat 2. Pasaules karam ļoti populāras bija piegrieztnes lellēm žurnālos — tērpus varēja izgriezt no papīra, un katru reizi bērns varēja lelli saģērbt citā tērpā. 1959. gadā pasaulē parādījās Bārbija, šī lelle kļuva par pasaules meiteņu ikonu un ieviesa revolūciju leļļu pasaulē. Katras meitenes sapnis bija iegūt lelli savā īpašumā, tai līdzi nāca dažādi tērpi, pēc tam arī iedzīve, saimniecība, visbeidzot parādījās arī draugs Kens. Arī šobaltdien Bārbija nav zaudējusi savu milzīgo popularitāti. Bet kas būtu lelle, ja tai nebūtu tērpu? Malda Šidlovska ietērpusi izstādes lelles daudzveidīgos un krāšņos tamborētos tērpos, kas ir dažādu krāsu un stilu. Līdz ar to visas lelles ir ieguvušas savu otro dzīvi. Visi tērpi lellēm guļ kā uzlieti. Bibliotēkas darbiniekiem bija liela vēlēšanās, lai katram no 48 uztamborētajiem tērpiem būtu sava lelle, diemžēl tik daudz Bārbiju salasīt neiz- devās. Visvairāk leļļu — 11 Bārbijas — izstādes vajadzībām atnesa meitene vārdā Ieva. Malda pastāstīja, ka leļļu tērpi tapuši no īrisa diegiem, tērpu modeļi noskatīti žurnālos, internetā, kā arī realizējusi pašas fantāzijas. Tā kā pēc profesijas viņa ir šuvēja ar ilggadēju pieredzi, tad Maldai nav problēmu tikt skaidrībā ar tērpu piegrieztnēm, bet pati tamborēšana kā tāda viņai nesagādā grūtības, kā jau sens hobijs. Kruzuļaināki un krāšņāki tērpi top ilgāku laiku, pēdējā kleita vēl nav pabeigta... Izstādē apskatāmi darbi, kas tapuši kopš vasaras. Vienas tamborētās kleitas izmaksas nav lielas, jo diegu vajag nedaudz — vienkāršai kleitai nevajag pat vienu īrisa diegu mazo spolīti, bet lielākai pietiek ar trim. Diegi Krāslavā maksā apmēram 70 santīmu par spolīti, bet varētu būt arī dārgāki. Malda savas kleitas nepārdod, tās tapušas pēc mazmeitas Gabrielas lūguma, kura pati bija klāt izstādē, bet pēc mēneša kleitas nonāks viņas īpašumā. Vispār Maldai ir trīs mazmeitas un trīs mazdēli. Starp citu, viena tamborēta kleita ir aizceļojusi uz Vāciju, Malda šad tad uztamborē kādu kleitu lellei pēc pasūtījuma. Tamborētas leļļu kleitas ir roku darbs, tālab tiek uzskatītas par ekskluzīvām un internetā var atrast šādu kleitu tirgotājus. Iespējams, ka arī Malda varētu nopelnīt, ja vien vēlētos ienākt šajā biznesa jomā. Malda: “Savulaik strādāju sadzīves pakalpojumu kombinātā, bet tagad esmu bezdarbniece. Es tamborēju visu mūžu, man šis darbs sagādā lielu prieku. Nav jāstaigā riņķī apkārt un jāčīkst, ka nav ko darīt. Man ir ko darīt. Mazmeita sen lūdza notamborēt lellei tērpu, kā piesēdos pie šī darba, tā satamborēju lielu garderobi. Dažiem tērpiem ir pat cepures, bet plānoju notamborēt arī ziemas mēteļus, bikšu kostīmus. Garderobei jābūt pilnai.” Šāda veida izstāde novada bibliotēkā ir pirmoreiz, agrākajos gados bijušas tamborējumu un adījumu izstādes, bet leļļu tērpu izstāde ir pirmoreiz. Tas ir liels un patīkams pārsteigums, bibliotēkas darbinieki pārliecināti, ka izstāde patiks ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Juris ROGA

Gaismiņa tumsā

Avots Ezerzeme 28. decembris 2010, 22:30 16. decembrī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā svinīgi atklāja dekoratīvo sveču un filcēšanas darbu izstādi “Gaismiņa tumsā”. Savus darinājumus apskatei piedāvāja Krāslavas bērnu un jauniešu centra čaklie rokdarbnieki. Pasākumā piedalījās dažāda vecuma pulciņu dalībnieki, ciemiņi un citi interesenti. Klātesošos uzrunāja centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Redzam, ka šajos darbiņos ir ielikts sirds siltums un liela mīlestība. Bibliotēkas kolektīva vārdā saku paldies mazajiem dalībniekiem un viņu skolotājiem. Bibliotēku apmeklē daudzi cilvēki, visi redzēs šos darbus.” Šī ir jau otrā bērnu un jauniešu centra piedāvātā svecīšu izstāde, pirmā bibliotēkas telpās bijusi pirms gadiem trim. Savukārt filcēšanas darbi apskatāmi pirmoreiz. Diemžēl izstādes nebūs ilgi, jo bērni savus darbiņus grib dāvināt sev tuviem un mīļiem cilvēkiem svētkos. Skolotāja Žanna Garbrēdere izstāstīja, kā tapuši skaistie darbi: “Mums ir ļoti radošs kolektīvs, sveču liešanu apgūstam, pielietojot dažādas tehnikas. Ir arī moderns filcēšanas pulciņš, kā bērni paši saka — var uztaisīt jebko. Personīgi es ar sveču liešanu nodarbojos 15 gadus, ar vilnu — trīs gadus. Man tas patīk. Sveču liešanu apgūst 7-16 gadus veci bērni, kopumā viņi ir deviņi. Filcēšanas pulciņu apmeklē 1.-6. klašu astoņi skolēni. Varbūt sveču šajā izstādē ir mazāk nekā tajā pirmajā, bet jāņem vērā, ka te ir tikai un vienīgi sveces ar Ziemassvētku tematiku. Darbi patiesi kvalitatīvi, tos var droši dāvināt. Gatavie darbi paliek autoru īpašumā. Patīk piedalīties izstādēs, šogad divas mūsu bērnu darinātās sveces bija kādā izstādē Rīgā.” Pirmie rezultāti sasniedzami pēc gada darbošanās pulciņā. Lai gan ne visi bērni ir vienādi talantīgi, bet ar skolotāja palīdzību faktiski katrs var dabūt gatavu ļoti labu darbiņu, kuru nav kauns rādīt citiem. Nodarbības interešu pulciņā nekaitē mācībām, jo bērni tajā darbojas pāris stundas nedēļā, ar ko būtībā pietiek. Astrīda Daņiļeviča ir viena no talantīgākajām audzēknēm, kura pulciņu apmeklē ne pirmo gadu. Meitene izstādei piedāvājusi gan sveces, gan vilnas darbiņus. Klātesošajiem viņa parādīja savus mīļākos darbiņus, pastāstīja par sveču tapšanas tehniku, kā arī atbildēja uz jautājumiem. Sandra Petroviča tikai nedēļu pirms izstādes atklāšanas pabeidza savu sveci, kas tapusi dekupāžas tehnikā. Meitene žurnālistiem stāstīja, ka sveces liet iemācīja skolotāja. Pulciņā esot ļoti interesanti darboties. Sandrai, kura sveces lej jau divus gadus, patīk tieši dekupāžas tehnika, jo tā top ļoti skaisti darbi. Sveces meitene dāvina, visskaistākā sagatavota māmiņai. Noslēgumā bērnu un jauniešu centra skolotāja Sanita Kumpiņa aicināja visus, kuriem centrā mācās bērni vai mazbērni, izmantot šī gada pēdējo iespēju vakarpusē apmeklēt radošo darbnīcu mammām, tētiem, brāļiem, māsām, onkuļiem un vecmāmiņām, kurā kopīgiem spēkiem varētu mēģināt izveidot kādu suvenīru. Savukārt bibliotēkas kolektīvs bērnus cienāja ar konfektēm, bet centra skolotājām uzdāvināja kalendārus jaunajam gadam. Juris ROGA