Krāslavas bibliotēkā apgūst žabo šallīšu izgatavošanu

Avots Vietējā Latgales Avīze Nr.35 (2011, 2. sept.), 7. lpp. 13. augustā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika radoša darbnīca, kurā krāslavietes, kā arī tuvējo pagastu un novadu rokdarbnieces profesionālas pasniedzējas vadībā mācījās izgatavot žabo šallītes. Žabo ideja - tā ir krokota mežģīņu un smalka auduma detaļa, kas atrodas pie tērpa kakla izgriezuma - nāk no Francijas. Agrāk to valkāja vīrieši kā pie ļoti grezniem, tā arī ikdienas apģērbiem. Tikai 19. gadsimta beigās žabo ienāca sieviešu modē. Šobrīd arvien vairāk sieviešu to ietver savā ikdienas apģērbā un tikpat daudzas nezina, kas ir žabo izgatavošanas pamatā. Tieši tādēļ Krāslavas bibliotēkā tika nolemts kārtējo radošo darbnīcu veltīt žabo šallīšu izgatavošanas prasmju apgūšanai. Darbnīcas pasniedzēja Vija Circāne no Viļakas piekrita apmācīt Krāslavas bibliotēkas lasītājas žabo šallīšu izgatavošanā tāpēc, ka zina, cik patīkama ir sajūta, apgūsto kaut ko jaunu. "Mani ārkārtīgi interesē netradicionālo rokdarbu apguve. 90. gadu beigās izgāju floristikas kursus, pēc tam pievērsos pērlīšu darināšanai. Tagad manu brīvo laiku aizņem žabo šalles. Braucot autobusā uz Rīgu, pa ceļam vienmēr top jauna šalle." Jautāta, kur iemācījusies žabo šallīšu izgatavošanas pamatus, V. Circāne saka: "Man šo prasmi nodeva Balvu amatniecības vidusskolas mājturības skolotāja Skaidrīte Veina, kura pirmo reizi žabo šalles noskatīja Turcijā." Krāslavas bibliotēkā rokdarbnieces mācījās izgatavot triju veidu šallītes. Kā stāsta Krāsalvas bibliotēkas darbiniece Svetlana Ļaksa- Timinska, patīkamu pārsteigumu izraisa arvien pieaugošā interese radošajās darbnīcās apgūt jaunas prasmes. "Bija ieradušās dažādu vecumu rokdarbnieces. Ja nāktu vīrieši, tad apmācītu arī viņus," nosmej bibliotekāre. Iepriekš Krāslavas bibliotēkā notika radošās darbnīcas lakatu pīšanā un filcēšanā, tuvākajā laikā ieplānota radošo darbu veidošana no pērlītēm. "Mums ir savas pastāvīgās klientes, kas brauc pat no attālākajiem pagastiem. Kaimiņu pagasta bibliotekāres pie mums apgūst jaunas prasmes un tad tās rāda savā dzimtajā pusē." Kā vienīgo kavēkli S. Ļaksa- Timinska min dalības maksu. "Lai piedalītos radošajā darbnīcā, nepieciešami savi materiāli, kas nereti mēdz būt visai dārgi. Līdz ar to ne visiem šīs aktivitātes pieejamas." Taču jau drīzumā nolemts meklēt sponsorus, jo "darbnīcas ir veids, kā ekonomiskās grūtībās nonākušiem cilvēkiem kaut uz brīdi nedomāt par ikdienas problēmām." Anna Zemblicka

Manai pilsētai svētkos

Avots Ezerzeme 1. jūlijs 2011, 14:21 Vēsture nav ne atmiņas, ne pagātne, vēsture ir stāsts par pagātni, kura veidošanai tiek izmantotas atmiņas. Un, protams, ka pagātnes izziņa ir nākotnes pamats, tieši tādēļ Krāslavas Novada Centrālā bibliotēka tik cītīgi nodarbojas ar mūsu Krāslavas novada izzināšanu. Krāslava ir maza pilsēta, kurai ir sava vēsture, tradīcijas un savas skaistas vietas, ievērojami cilvēki un ticība rītdienai. Tāpēc bibliotēkas novadpētniecības darbs ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Mūsu bibliotēkā novadpētniecības darbs aktuāls bijis vienmēr, lielu nozīmi pievēršot novadpētniecības resursu apzināšanai, apstrādei un sistematizēšanai. Bibliotēkas uzdevums ir apkopot, glabāt un nodrošināt pieejamību novadpētniecības resursiem. Saglabājamas ir grāmatas un materiāli, kas attiecas uz novada vēsturi, kultūras mantojumu un iedzīvotāju sasniegumiem. Materiāli tiek kārtoti atsevišķā novadpētniecības istabā. Protams, milzīgs paldies jāsaka cilvēkiem, kuri papildina mūsu bibliotēkas novadpētniecības materiālu klāstu ar jaunu informāciju, grāmatām un materiāliem, šī palīdzība un jaunā informācija ir neatsverama. Īpaši vērtīgas grāmatas par mūsu novadu mums uzdāvināja priesteris Eduards Voroņeckis. Par godu Krāslavas pilsētas svētkiem no 29. jūnija līdz 2. jūlijam skatāma novadpētniecības izstāde “IESKATS NOVADPĒTNIECĪBAS VĒRTĪGĀKAJOS MATERIĀLOS PAR KRĀSLAVU”. Cilvēki nemaz nevar iedomāties, cik daudz mūsu novadā ir pagātnes, dažādu interesantu personību, teiku un nostāstu, sasniegumu. Mēs tiešām esam bagāts novads, taču vēl bagātāks novads kļūs, ja mūsu cilvēki būs vēl zinošāki un varēs pastāstīt draugiem vai radiem no citurienes par Krāslavu arī no mazliet cita, ne tik ierasta skatu punkta. Mēs galvojam, ka beigās jūs teiksiet - es lepojos ar to, ka esmu krāslavietis! Svetlana ĻAKSA-TIMINSKA,Krāslavas novada centrālā bibliotēka

Skaistas pagasts saņem dāvanu 150 gadu jubilejā

Autors: Inese Minova
Datums: 08.07.2011
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Novadā

Krāslavas novada centrālā bibliotēka laidusi klajā kārtējo novadpētniecības kompaktdisku. Šoreiz tas veltīts Skaistas pagastam, kas 9.jūlijā svinēs 150 gadu jubileju. Disku ar nosaukumu “Pagātnes priekšā noliec galvu, nākotnes priekšā uzroti piedurknes” prezentēs Skaistas pagasta svētkos, tas būs pieejams gan pagasta pārvaldē un bibliotēkā, gan Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā.

Projekta līdzautore, bibliotekāre Anna Bartuša pastāstīja, ka darbs ildzis vairāk nekā četrus mēnešus un paveikts kopā ar kolēģi Ilonu Cabuli. Informācija tikusi smelta gan no novada bibliotēkas fondiem, gan krāta sadarbībā ar Skaistas pagasta vadību, skolas bibliotēku un tautas namu.

Disks sastāv no septiņām nodaļām – administratīvā teritorija, izglītība, kultūra, reliģija, saimniecība, atpūta un daba. Katrai sadaļai pievienota arī fotogalerija.

Kā liecina vēstures dati, Skaistas pagasts, kas sākotnēji saukts par Izabelinas pagastu, izveidots 1861.gadā, kas Latgalē ir arī dzimtbūšanas atcelšanas gads.

Plašāka informācija par Skaistas pagastu atrodama, sākot ar 1935. gadu. Tajā laikā pagasta platība bijusi 192 km² un tajā dzīvoja 6788 iedzīvotāji. Lielākās apdzīvotās vietas ir Skaistas pagasta centrs, Veceļi, Veterovka, Bogdāni.

1935.gadā Skaistas pagasts ietilpa Daugavpils apriņķa policijas 3. iecirknī, miertiesas Krāslavas 1. iecirknī. Pagasta vecākais bija Pēteris Grundāns, bet pagasta padomes priekšsēdētājs – Pēteris Grožulis. Pa šiem gadiem nomainījušies vēl 11 pagasta vadītāji, pašreiz pagastu vada Gundega Grišāne.

Pērn pagastā reģistrēti 732 iedzīvotāji. Skolas pirmsākumi meklējami 1872.gadā. Trīsgadīgā pamatskola ar krievu mācību valodu pastāvēja līdz 1920.gadam ar nosaukumu Izabelinas tautskola. 1921.gadā skola tika pārcelta uz Geibu sādžu un iekārtota bijušajā Lipovkas kroga stallī. Šajā laikā mācību valoda bija latviešu, skolā bija 6 klases. Latviskojot vietvārdus, skola skaista apvidus dēļ tika nosaukta par Skaistas pamatskolu. Šajā mācību gadā mācās vien 26 bērni, kuriem nu ir pievienojušies arī bērnudārza audzēkņi.

Pērn pagastā reģistrētas 16 zemnieku saimniecības, no kurām lielākās ir “Ezermalas”, “Ozoli”, “Druviņi” un “Malaine”. Darbojas arī triju pašvaldību – Aulejas, Kombuļu un Skaistas pagastu kopīgā iestāde “Augšdubna”, kas risina ezeru un ceļu apsaimniekošanas, tūrisma attīstības un sociālos jautājumus, nodibināta arī ezeru pārvalde.

Skaistā ir divi veikali, kafejnīca un septiņas tūristu uzņemšanas vietas – viesu nami un brīvdienu mājas.

Anna Bartuša pastāstīja, ka šogad plānots laist klajā vēl vienu novadpētniecības disku, veltītu Krāslavas slimnīcai. Laikietilpīga izrādījusies arhīvu studēšana, jo pirmos materiālus par slimnīcu nācies meklēt kādreizējā Krāslavas laikrakstā “Komunisma Ausma”.