Krāslavas bibliotēkā apgūst žabo šallīšu izgatavošanu

Avots Vietējā Latgales Avīze Nr.35 (2011, 2. sept.), 7. lpp. 13. augustā Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā notika radoša darbnīca, kurā krāslavietes, kā arī tuvējo pagastu un novadu rokdarbnieces profesionālas pasniedzējas vadībā mācījās izgatavot žabo šallītes. Žabo ideja - tā ir krokota mežģīņu un smalka auduma detaļa, kas atrodas pie tērpa kakla izgriezuma - nāk no Francijas. Agrāk to valkāja vīrieši kā pie ļoti grezniem, tā arī ikdienas apģērbiem. Tikai 19. gadsimta beigās žabo ienāca sieviešu modē. Šobrīd arvien vairāk sieviešu to ietver savā ikdienas apģērbā un tikpat daudzas nezina, kas ir žabo izgatavošanas pamatā. Tieši tādēļ Krāslavas bibliotēkā tika nolemts kārtējo radošo darbnīcu veltīt žabo šallīšu izgatavošanas prasmju apgūšanai. Darbnīcas pasniedzēja Vija Circāne no Viļakas piekrita apmācīt Krāslavas bibliotēkas lasītājas žabo šallīšu izgatavošanā tāpēc, ka zina, cik patīkama ir sajūta, apgūsto kaut ko jaunu. "Mani ārkārtīgi interesē netradicionālo rokdarbu apguve. 90. gadu beigās izgāju floristikas kursus, pēc tam pievērsos pērlīšu darināšanai. Tagad manu brīvo laiku aizņem žabo šalles. Braucot autobusā uz Rīgu, pa ceļam vienmēr top jauna šalle." Jautāta, kur iemācījusies žabo šallīšu izgatavošanas pamatus, V. Circāne saka: "Man šo prasmi nodeva Balvu amatniecības vidusskolas mājturības skolotāja Skaidrīte Veina, kura pirmo reizi žabo šalles noskatīja Turcijā." Krāslavas bibliotēkā rokdarbnieces mācījās izgatavot triju veidu šallītes. Kā stāsta Krāsalvas bibliotēkas darbiniece Svetlana Ļaksa- Timinska, patīkamu pārsteigumu izraisa arvien pieaugošā interese radošajās darbnīcās apgūt jaunas prasmes. "Bija ieradušās dažādu vecumu rokdarbnieces. Ja nāktu vīrieši, tad apmācītu arī viņus," nosmej bibliotekāre. Iepriekš Krāslavas bibliotēkā notika radošās darbnīcas lakatu pīšanā un filcēšanā, tuvākajā laikā ieplānota radošo darbu veidošana no pērlītēm. "Mums ir savas pastāvīgās klientes, kas brauc pat no attālākajiem pagastiem. Kaimiņu pagasta bibliotekāres pie mums apgūst jaunas prasmes un tad tās rāda savā dzimtajā pusē." Kā vienīgo kavēkli S. Ļaksa- Timinska min dalības maksu. "Lai piedalītos radošajā darbnīcā, nepieciešami savi materiāli, kas nereti mēdz būt visai dārgi. Līdz ar to ne visiem šīs aktivitātes pieejamas." Taču jau drīzumā nolemts meklēt sponsorus, jo "darbnīcas ir veids, kā ekonomiskās grūtībās nonākušiem cilvēkiem kaut uz brīdi nedomāt par ikdienas problēmām." Anna Zemblicka