„Pīlādzītis” sveic jubilejā Ojāru Vācieti

Publicēts:
Krāslavas novada domes mājas lapā

„Pīlādzītī” jau ceturto gadu ir ieviesta tradīcija rīkot pasākumus, kas veltīti kādam konkrētam bērnu rakstniekam vai dzejniekam.

Iepriekš skolotājas un bērni gatavojuši pasākumus, kas veltīti Cecīlijas Dineres, Raiņa, Jāzepa Osmaņa jubilejām.

Valsts izglītības satura centrs izglītības procesa pilnveidei izglītības iestādēs 2013./2014.mācību gadā izvirzījis kā vienu no  galvenajām prioritātēm stiprināt patriotismu un valstisko identitāti, bet kā īpaši aktualizējamo notikumu-dzejnieka O.Vācieša 80 gadu jubileju.

Tāpēc „Pīlādzītis” skolotājas izdomāja, ka bērnus varētu iepazīstināt ar šo populāro bērnu dzejoļu autoru.

Ojārs Vācietis - dzejnieks, it īpaši mīlēts mazo lasītāju vidū, daudzo dziesmu vārdu autors, dzimis 13.novembrī 1933.gadā, strādājis laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs". Gadu bijis Rīgas kinostudijas redaktors. PII „Pīlādzītis” bērnus  piesaista dzejnieka humors, dzīvīgums, atjautība, asprātība, možs gars  un sirsnīgā attieksme pret mazā lasītāja pasauli.

 

Daiļlasītāju konkursa finālu vadīja viens no bērnu iemīļotajiem dzejnieka tēliem – Rūķis no grāmatas „Astoņi kustoņi”. Kopā pasākuma finālā piedalījās 28 bērni vecumā no 4 līdz 6 gadiem. Bērnu uzstāšanās prasmes vērtēja žūrija: Viktorija Urbanoviča, Krāslavas novada centrālās bibliotēkas  Bērnu literatūras nodaļas  vadītāja un Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre Anna Bartuša.

 

Dzejoļi skanēja latviešu un krievu valodās, jo Vācieša dzeja ir tulkota vairākās pasaules valodās. Visi bērni saņēma pateicības un dāvanas, bet paši labākie daiļlasītāji tika atzīmēti dažādās nominācijās: Karina Liņķe -„Poētiskākais daiļlasītājs”, Dagmāra Stivriņa -„Izteiksmīgākais  daiļlasītājs”, Artjoms Bekišs- „Skanīgākais daiļlasītājs”, Laura Cauņa -„Liriskākais daiļlasītājs”, Angelīna Ostrovska-„Drošākais daiļlasītājs”.

 

Dzejniekam „Pīlādzīša” bērni  veltīja ne tikai dzejoļus, bet arī dziesmu dziedāšanu paša O.Vācieša vārdiem.  Grupās tika rīkotas bērnu zīmējumu un pašdarināto grāmatu izstādes – ilustrācijas O.Vācieša dzejoļiem. Zālē bija nodemonstrēta arī video prezentācija: Rūķis iepazīstināja bērnus ar dzejnieka tēlu un iestādes bērnu ilustrācijām iemīļotajiem dzejoļiem.

Konkursa noslēgumā žūrijas locekļi pasniedza iestādei Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas Atzinību par latviešu kultūras mantojuma popularizēšanu.

 

Turpinot svētkus, grupās bērni skatīsies multfilmu „Kabata”. Multfilmas darbība risinās dzejnieka Ojāra Vācieša dzīves vietā Rīgā, Arkādijas parkā un Māras ezera apkārtnē. Stāstnieks Ojārs Vācietis filmas sākumā palaiž pasaulē savas dzejas tēlus un kustoņus – un sākas pasaka!

Krāslavas novada „Pīlādzītis” vadītājas vietniece izglītības jomā J.Vorošilova


Bibliotēkas foto

 

Dzejas diena "Pienenītē"

Publicēts: Krāslavas Vēstis - Nr.15 (2013, 11. okt.), 6. lpp.

Dzejas dienas - viena no latviešu tautas kultūras tradīcijām, kas aizsākās Raiņa 100. jubilejas laikā - 1965. gada 11. septembrī, tās izturējušas laika pārbaudi un izsoļojušas cauri gadiem un gadsimtiem līdz 2013. gada septembrim.

Krāslavas PII "Pienenīte" katru gadu septembrī jau tradicionāli ieskandina Dzejas dienas, kad mazie bērni gūst savu pirmo pieredzi publiskajā dzejas lasījumā.

Šogad šo dienu mēs veltījām Ojāra Vācieša jubilejai. Ciemos aicinājām Krāslavas novada centrālās bibliotēkas darbiniekus Viktoriju Urbanoviču un Annu Bartušu.

Divi pelēni - Spicais un Spriganais - iepazīstināja bērnus ar Ojāra Vācieša grāmatā, viņu dzejoļiem, kurus mūsu pirmsskolēni ar lielu pacilātību deklamēja gan latviešu, gan krievu valodā.

Svētku nobeigumā ciemiņi pateicās bērniem un pedagogiem par latviešu kultūras mantojuma popularizēšanu.

Lilija Krumpāne, vadītājas vietniece izglītības jomā

Bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”. 2. daļa: bibliotēku digitālās kolekcijas un to problemātika

2013. gada 18.–19. septembrī Balvos notika bibliotēku novadpētniecības konference „Lokālās kultūras vērtības nacionālās identitātes stiprināšanai”, kurā piedalījās ap 70 bibliotekāru un novadpētnieku no visas Latvijas.

Konferences gaitā vislielākā uzmanība bija veltīta Latgales bibliotēku digitālajām kolekcijām un novadpētniecības teorētiskajiem jautājumiem. Pasākumu ar Balvu novada pašvaldības atbalstu organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs un Balvu Centrālā bibliotēka.

[...]

Latgales bibliotēku digitālo kolekciju vērtējumsLatgalē ir 19 novadi un 186 publiskās bibliotēkas. Preiļu Galvenās bibliotēkas vadītājas pienākumu izpildītāja Ilona Skorodihina izpētījusi, ka 2012. gadā digitalizācija tika veikta 10 Latgales publiskajās bibliotēkās. Septiņas no šīm bibliotēkām veidoja digitālās kolekcijas, kopskaitā – 20 digitālās kolekcijas. Digitalizāciju pārsvarā veic reģionu galvenās bibliotēkas (Balvu Centrālā bibliotēka, Latgales Centrālā bibliotēka, Krāslavas novada centrālā bibliotēka, Līvānu novada Centrālā bibliotēka, Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka, Preiļu Galvenā bibliotēka) un dažas pagastu bibliotēkas (Baltinavas novada bibliotēka, Naujenes tautas bibliotēka, Viļakas novada bibliotēka, Rekavas bibliotēka).

Par visdaudzveidīgākajiem I. Skorodihina atzina Latgales Centrālās bibliotēkas digitālos resursus, savukārt visvairāk digitālo kolekciju (turklāt ar vislielāko digitālo objektu skaitu) ir Krāslavas novada centrālajai bibliotēkai. Īpaši citu Krāslavas novada centrālās bibliotēkas veidoto digitālo kolekciju vidū I. Skorodihina izcēla kolekciju „Vai pazīsti Krāslavas ielas?”.

Apjomīgākais digitālo materiālu daudzums rodams novadpētniecības datubāzēs (Balvu reģiona kultūrvēstures datubāze, Preiļu Galvenās bibliotēkas „Novadnieku enciklopēdija”, Latgales Centrālās bibliotēkas datubāze „Daugavpils novadnieki”, Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas kultūrvēstures datubāze). Populārs digitālo kolekciju veids ir tematiskās kolekcijas.

Tā kā pētījuma skaitliskie dati ir ņemti no Latvijas digitālās kultūras kartes, tie, visdrīzāk, neatklāj patieso situāciju, bet tikai iezīmē tendences. I. Skorodihina aicināja bibliotēkas vairāk pievērst uzmanību datu ievadīšanai šajā resursā, lai bibliotēku rādītāji būtu pēc iespējas reālāki. [...]

Pilnu rakstu var skatīt Latvijas bibliotēku portālā