Avots:
portāls news.lv
Autors: Inese Minova
Datums: 05.11.2013
Izdevums: Latgales Laiks
Rubrika: Aktualitātes
12. Grāmatu svētki Krāslavā šogad pulcināja kuplu skaitu apmeklētāju. Vislielāko interesi izraisīja iespēja redzēt Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš 1. novembrī svētku laikā tikās ar iedzīvotājiem. Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītājai Valentīnai Magidas viņš pasniedza grāmatu dāvinājumu. Arī no rakstnieces un “Lauku bibliotēku atbalsta fonda” dibinātājas Birutas Eglītes novada bibliotēkas dāvanā saņēma jaunas grāmatas.
Valsts prezidents atklāja, ka bijis saistīts ar Krāslavu jau pirms 20 gadiem, kad pilsētā tika uzsākta jaunas bankas ēkas būvniecība, kas par nožēlu tā arī netika pabeigta. Redzot, kā pilsēta šajos gados ir pārvērtusies, viņš juties ļoti patīkami pārsteigts un pauda pārliecību, ka no tautsaimniecības viedokļa šī vieta jau tuvākajā laikā uzplauks. A. Bērziņš uzskata, ka pilsēta ejot pareizo ceļu. “Esmu dzirdējis ļoti daudz viedokļu par to, ka rīcība novadā ir saprātīga un uz attīstību tendēta, ļaujot pilsētai būt sakārtotai un skaistai, par ko šodien varu pārliecināties,” atzina A.Bērziņš. Viņš uzskata, ka pierobežas reģionam ir plašas iespējas attīstībai, jo ir liela interese no rietumiem un austrumiem, kas ir jāizmanto pēc iespējas veiksmīgāk. Šajā nolūkā esot svarīgi celt izglītības kvalitāti, centrā izvirzot bērnu, kura dzīves uzlabošanai sistēmai būtu jākalpo. A. Bērziņš uzsvēra, ka laukos bērniem var ielikt daudz labākus pamatus nekā pilsētā. Pēc viņa domām, tieši pamatskolas skolotāja profesijai jākļūst prestižai, bet izglītības sistēmā noteikti jānotiek izmaiņām, kuras daudziem varētu būt sāpīgas, taču galvenais, lai jaunieši būtu konkurētspējīgi darba tirgū.
Sarunā ar prezidentu iedzīvotāji uzsvēra nepieciešamību veidot sabalansētu reģionu attīstību, lai cilvēkiem arī pierobežas novados būtu darbs un nevajadzētu aizbraukt. Iedzīvotāji jautāja prezidentam, kā lai izdzīvo ar 50 latu pabalstu, uz ko A. Bērziņš atbildēja, ka savu dzīvi katrs veido pats, jāprot izvērtēt savas iespējas un varēšana, piemēram, laukos varot dzīvot tie, kas vēlas kustēties. Pēc viņa teiktā, ne jau latu skaits makā rāda dzīves kvalitāti. Prezidentam arī jautāja par jauniešu pārmērīgo aizraušanos ar digitālajām tehnoloģijām, kas aizvien vairāk aizstāj grāmatas. A. Bērziņš atzina, ka to nosaka pati dzīve, jo tehnoloģijas dod daudz iespēju, taču vispirms bērnam būtu jāiemāca rakstīt un lasīt. Arī viņa ģimenē bez šīm tehnoloģijām neiztikt.
Sarunas noslēgumā, jautāts par gaidāmo Latvijas 100.gadadienu, Andris Bērziņš norādīja, ka vissvarīgākais esot pašiem iedzīvotājiem un pašvaldībām uzstādīt un līdz 2018. gadam sasniegt savus mērķus, ko arī varēs kopīgi svinēt. Viņš pauda negatīvu attieksmi pret valsts līdzekļu šķērdēšanu dažādu gadadienu atzīmēšanai ministrijās un valsts iestādēs. “Ja būtu lieka nauda, es iedotu to pašvaldībām, lai izdara kaut ko labu. Šī jubileja mums ir jāpiepilda ar darbiem, radot patiesu gandarījumu,” sacīja A. Bērziņš.
Grāmatu svētkos iedzīvotāji varēja sasildīties ar Zemessardzes 35.Nodrošinājuma bataljona sarūpēto silto tēju, noraudzīties jaunsargu demonstrējumos un tikties ar rakstniekiem, zoologiem un Finanšu ministrijas speciālistiem.
Savukārt, A. Bērziņš tikās arī ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku un deputātiem, apmeklēja Vēstures un mākslas muzeju, tikās ar Krāslavas pamatskolas audzēkņiem un aplūkoja skolas muzeju. Alus rūpnīcā “Krāslavas avots” A. Bērziņš iepazinās ar dzīvā alus ražošanu, kā arī viesojās “LatGran” kokskaidu brikešu ražotnē, gūstot iespēju novērtēt šī novadam nozīmīgā eksporta uzņēmuma darbu. Aulejas zemnieku saimniecībā “Līva” prezidents piedalījās jaunlopu fermas atklāšanā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru