 |
| Bibliotēkas foto |
Gada nogalē Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā tika atklāta gleznu izstāde “Krustiņš, krustiņš, krustdūriens”, kurā var aplūkot individuālā šūšanas uzņēmuma “Stefani S” meistaru Svetlanas Slastjunovas un Aleksandras Savickas izšūstītos darbus.
No krāsainiem diegiem uz audekla uzburtas īstas gleznas – dabas skati un ziedi, pilsētas ainas un klusā daba. Skatu nevar atraut no brūnos toņos izšūstīta melnādainas skaistules portreta, ko tās autore Svetlana ielikusi greznā rāmītī. Apbrīnas vērta ir arī Aleksandras izšūstītā dabas ainava ar pļavas puķēm, kuras, šķiet, tūlīt sašūposies no vieglas vēja pūsmas.
Meistares atklāj, ka šo hobiju sev atradušas pirms nepilniem trim gadiem. Svetlana ieraudzījusi kādas savas draudzenes izšuvumus un izmēģinājusi pati. Šī nodarbe ļoti iepatikusies un drīz vien ar to aizrāvusi arī savu kolēģi Aleksandru. Pa šo laiku viņas jau izšūstījušas vairākas gleznas un turpina pilnveidot pašu šūstīšanas procesu, iegādājušās rokdarbiem dažādas palīgiekārtas, piemēram, speciālu lampu ar palielināmo stiklu smalkā darba veikšanai. Idejas saviem darbiem smeļas rokdarbu žurnālos, internetā, no kurienes dažreiz pat pasūta speciālas sagataves – shēmas ar visu audeklu un diegiem. Rādot vienu no saviem smalkajiem un raibajiem izšuvumiem, Svetlana skaidro, ka ir paredzēti īpaši flomāsteri audumam, ar kuriem tas tiek sadalīts kvadrātiņos, lai vieglāk būtu izsekot rakstam, bet pēc mazgāšanas flomāstera pēdas nepaliek. Šādi varot iezīmēt tikai speciālo audumu–kanvu. Meistares izmanto pamatam arī linu audeklu, taču uz tā veidot izšuvumus esot daudz grūtāk, jo pats audums nav simetriski strukturēts, veidot zīmējumu ir sarežģītāk. Gleznās izmantoti dažādi izšūšanas paņēmieni – krustiņš, puskrustiņš un franču mezgliņš. Aleksandra atzīst, ka šis hobijs nav no lētajiem, jo materiāli ir dārgi, bet daudzas lietas varot iegādāties tikai caur internetu vai ārzemēs, piemēram, tonētu linu audeklu gleznas pamatnei.
Hobijam abas atvēl lielākoties garos rudens un ziemas vakarus, kad var lietderīgi pavadīt laiku, piemēram, skatoties televizoru. Viena glezna varot tapt pat veselu gadu. Gatavajiem darbiem vēlāk tiek piemeklēti atbilstoši mākslinieciski rāmīši un īpašs matēts stikls. Meistares atzīst, ka pagaidām izšuj gleznas sev, jo darbs ir ļoti smalks un darbietilpīgs, arī dārgs. Aleksandra atklāj, ka pašlaik izšūsta Šeherezādes portretu, savukārt, Svetlanas topošajā darbā būs attēlots dejojošs pāris uz naksnīgas pilsētas fona.
Svetlanu un Aleksandru vieno ne tikai kopīgs vaļasprieks, bet arī darbs. Abas pēc profesijas ir prečzines, kādreiz strādājušas tirdzniecības sfērā, bet sava prieka pēc aizrāvušās ar šūšanu. Svetlana atceras, ka pirmais nopietnākais šūtais darbs bijusi kleita pašas izlaidumam skolā, bet Aleksandra skolā no papīra šuvusi dāvanu maisiņus. Arī vēlāk šūšanu neesot metušas malā, gluži otrādi – vienmēr centušās sev apģērbu šūt pašas. Kad tirdzniecībā darba vairs nebija, nolēmušas atvērt savu ateljē un nu jau 17 gadus šuj krāslaviešiem apģērbu visiem dzīves gadījumiem.
Viņu uzņēmumam nosaukumu “Stefani S” patapinājušas no kādreiz populāra televīzijas seriāla “Atgriešanās Ēdenē”, kura galvenajai varonei Stefānijai Hārperei bijis savs šūšanas uzņēmums. Meistares atzīst, ka šūšanu neesot mācījušās īpašos kursos, bet apguvušas pašmācības ceļā. Kopā ar viņām strādā arī profesionāla šuvēja Nadežda Klusa, no kuras abas daudz mācoties.
Lai arī veikalos mūsdienās var nopirkt gatavu apģērbu, ateljē klientu netrūkst, jo daudzi vēlas sev ko īpašu, kas neatkārtojas un atbilst tieši viņa augumam un stilam.
Dažs nāk ar savām idejām, bet citam meistares palīdzot piemeklēt atbilstošāko modeli un arī audumus, kas nopērkami viņu ateljē. Pasūtījums parasti top divu nedēļu laikā, taču gadoties tikt galā arī par dienu, ja kaut kas ārkārtīgi steidzams, piemēram, klientam pēc pāris dienām jāiet uz kāzām. Aleksandra atzīst, ka nācies šūs arī neparastus darbus, piemēram, futlāri kinokamerai, autosēdekļu pārvalkus, auduma nojumes šūpolēm.
Šūšana ir radošs darbs, ko ietekmē arī pašsajūta un noskaņojums. Ja meistares jūt, ka darbs neiet no rokas, labāk liek nost, lai nesabojātu, jo sagrieztu audumu kopā vairs nesalīmēsi, saka Svetlana. Drīzumā ateljē pārcelsies un plašākām telpām tajā pašā ēkā, lai būtu vairāk vietas gan klientiem, gan darba procesam. Aleksandra domā, ka tad viņas varēs piedāvāt klientiem jau gatavus pašu šūtus apģērbus, ja nu kādam ar steigu jāpiemeklē sev tērps ikdienai vai īpašam gadījumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru