2016. gada 4. febr.

Slavenības krustdūriena tehnikā Krāslavas bibliotēkā



Publicēts:
www.kraslavasvestis.lv                       

Foto no pasākuma skatīt ŠEIT

Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atvērta jauna izstāde „Paaudzēs lolotas prasmes”, kurā skatāmi Jeļenas Jaņevičas, viņas meitas un vecmāmiņu, krustdūrienu tehnikā šūtās gleznas un arī daži citi rokdarbi, jo krustdūriena tehnikā var darināt ne tikai gleznas, bet arī apsveikuma kartiņas, mājas tekstilu, piemēram, dekoratīvos spilventiņus. Izstādes atklāšana tika pieskaņota pateicības pasākumam lasītājiem - grāmatu dāvinātājiem, tādejādi jau pirmajā dienā to ar patiesu interesi apskatīja desmitiem cilvēku, izsakot atzinīgus vārdus darbu autorēm.
 
Katra no izstādes gleznām pārsteidz ar savu krāsu gammu, ar savu smalkumu un ar ļoti rūpīgu darbu. Kurš gan var pateikt, cik katrā šajā it kā mazajā glezniņā ir krustdūrienu, cik reizes adata ar diegu pieskārusies šim audeklam, cik liela pacietība ir nepieciešama rokdarbniecei? Kas gan var būt pievilcīgāks vai sievišķīgāks, kad tādu darbu veido sieviete? Jeļena ar šo hobiju aizraujas sen, un pirmā nojausma par šo tehniku radusies laikā, kad to darījušas viņas mamma un vecmamma.

Jeļena pastāstīja, ka izstādē skatāmas gan viņas pašas šūtās gleznas, gan viņas divu vecmāmiņu un mammas izšuvumi. Visas gleznas tiek glabātas, arī tad, ja tie nav šedevri, jo no tām dveš īpašs mīļums. Starp tām ir gana senas, kas tapušas pagājušā gadsimta 40. – 50. gados, kad nebija brīvi pieejami diegi un pamatnes materiāls. Tas laiks nav pat salīdzināms ar mūsdienām, kad pieejami jebkādi materiāli un internetā bagātīgā klāstā ir dažādas shēmas.  

Jeļena: „Nesaprotu cilvēkus, kuri šodien sūdzas, ka ir skumji un nav ar ko nodarboties. Man skumt nenākas. Kad biju maza, pirmajā klasē gribēju doties nevis tāpēc, ka tur māca lasīt un rakstīt, bet tāpēc, ka tur bija adīšanas pulciņš. Adīšana ilgu laiku man bija pirmajā vietā. Kad mācījos 8.-9. klasē, mamma iedeva izšuvumu, un es sāku izšūt, bet kaut kā neiepatikās un atmetu. Bija dzīves posms, kad aktīvi pievērsos adīšanai un tamborēšanai. 90. gados žurnālos parādījās šīs izšuvumu shēmas, un es atsāku izšūt. Sākumā ziedus, pēc tam izšuvu pasaules mākslinieku gleznas. Izšuvumi man ir pirmajā vietā, bet otrajā - lelles. Jau gadu man ir jauna aizraušanās - tekstila rotaļlietas Tilda stilā. Tāpat izšuju spilvenus un spēļmantiņas. Mana meita arī izšuj, ada, pērļo - tā mēs nododam šīs prasmes mantojumā no paaudzes paaudzē.”
 
Jeļenas rokdarbu prasmes ir apjomīgas, un viņai prātā ir tik daudz jaunu ideju un plānu, ka nepietiek laika to visu realizēt, turklāt katrs darbs prasa milzu pacietību un rūpību, kuru viņai gana, un par to liecina izšuvumu kvalitāte. Izšūtās gleznas Jeļena nepārdod un nedāvina, viņai tās - kā bērni. Daudzi izšuvumi tapuši, kad pašas bērni mācījušies skolā, un viņi savā starpā jau bija sadalījuši gleznas vēl to tapšanas stadijā. Lai sarīkotu izstādi, bija jānoņem tās mājās no sienām, kur tādēļ nu radusies tukšuma izjūta…
 
Interesentiem jāpasteidzas apskatīt šo izstādi, jo tā būs skatāma tikai līdz 8. martam, un Jeļena vismaz šobrīd neplāno tās izstādīt vēl kur citur, bet grib, lai darbiņi atgrieztos ierastajā vietā mājās. Pirmie izstādes apmeklētāji apsveica Jeļenu ar veiksmīgo debiju. Savukārt novada centrālā bibliotēka turpinās meklēt un popularizēt novada talantīgos un izdomas bagātos cilvēkus, kuri iedvesmo arī citus labiem darbiem.

Juris Roga,
autora foto

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana