Kad tapa pilsēta Daugavas krastā

Avots:
http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/article/3/kad-tapa-pilseta-daugavas-krasta.html

16. aprīļa pēcpusdienā Krāslavas novada Centrālā bibliotēka pulcināja daudzus krāslaviešus un pilsētas viesus uz pilsētas 95. dzimšanas dienai veltītu pasākumu.

Pilsētas svētki parasti ir kā atskaites punkts, lai apkopotu paveikto. Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā pasākuma laikā šoreiz tika prezentēts jauns videostāsts ar nosaukumu „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā”. Stāsts ir par Krāslavas kā pilsētas pirmsākumiem – par Krāslavu 1923. gadā.

Latvijai nodibinoties, pastāvēja 30 pilsētu. 20. gs. 20.-30. gados pilsētas statusu ieguva agrākie ciemi un miesti. Jau 1920. gadā pilsētas tiesības ieguva lielākie provinces centri (Alūksne, Krustpils, Rīgas Jūrmala, Rūjiena un Smiltene), kuriem turpmākajos gados sekoja atsevišķi miesti, tostarp arī Krāslavas miests.

1923. gada 16. aprīlī laikrakstā „Valdības Vēstnesis” tika publicēts Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes parakstīts likums par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Šis datums tiek uzskatīts par Krāslavas pilsētas dzimšanas dienu.

Diemžēl nav konkrētu ziņu, kāds bija iedzīvotāju skaits Krāslavā uz pilsētas statusa iegūšanas brīdi. Ir zināms, ka Daugavpils apriņķa Krāslavas miestā 1922. gadā bija 5000 iedzīvotāju.  Kad 1925. gada 10. februārī notika Otrā Tautas skaitīšana Latvijā, Krāslavas pilsētā tika uzskaitīti 4485 iedzīvotāji.

Tāpat nav zināms precīzs iedzīvotāju sadalījums pēc tautības uz 1923. gadu. Ir pieņēmums, ka tas varētu būt līdzīgs Otrās Tautas skaitīšanas datiem 1925. gadā, kas parādīja, ka Krāslava pēc iedzīvotāju tautības bija daudznacionāla pilsēta. 1925. gadā no Krāslavā dzīvojošajiem bija 38% ebreju, 22 % poļu, 19% latviešu, 10 % krievu un 10 % baltkrievu.

 

Uz pilsētas statusa iegūšanas brīdi Krāslavā bija miesta valde, iecirkņa policija, dzimtsarakstu nodaļa, skolas, dievnami, pasts, slimnīca, aptieka, Aparnieka ūdensdzirnavas, vairākas biedrības un citas institūcijas.

 

Pirmā institūcija, kas tapa Krāslavā jau pēc pilsētas statusa iegūšanas, bija Krāslavas Valsts vidusskola. Mācības 1923./1924. mācību gadā uzsāka 35 skolēni.

 

Neatklājot visu videostāsta saturu, aicinu noskatīties pašu stāstu. Videostāsts „Kad tapa pilsēta Daugavas krastā” ir 26 minūtes garš.  To var apskatīt ikviens interesents. Materiāls ir publicēts bibliotēkas tīmekļvietnē.

Novēlu patīkamu klausīšanos un skatīšanos.

Anna Bartuša,
Krāslavas novada centrālās bibliotēkas bibliotekāre
Autores un Žanetas Moisejas foto

Saites: