2009. gada 15. dec.

Pensionāri apgūst datorprasmes

Avots
Ezerzeme, Nr.20
13.03.2009

Pensionāri apgūst datorprasmes

отступPagājušo piektdien pensionāru grupa saņēma apliecinājumus par mācību kursa “Informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņu apgūšana” noklausīšanos. Lai gan dokumentam nav juridiska spēka, tas tomēr ceļ kursu dalībnieku pašapziņu, turklāt viņiem tagad ir ko parādīt mājiniekiem un ciemiņiem. Mēnesi ilgo bezmaksas mācību kursu apguva astoņi pensionāri, viņiem to organizāa Krāslavas centrālās bibliotēkas darbinieki, kuriem arī ienāca prātā šāda lieliska ideja.
отступPirms pasniegt apliecinājumu par kursu pabeigšanu, pensionārus uzrunāja bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Mēnesis pagājis loti ātri, jūs visu šo laiku esat bijuši patiesi centīgi skolēni. Laikam tālab, ka esat vecā kaluma cilvēki, apzinīgi un atbildīgi par savu rīcību, gribat apgūt visu, ko jums piedāvā. Mums tas bija eksperiments - labu gribēdami, vēlējāmies pensionārus iepazīstināt ar informācijas tehnoloģijām, lai jūs varētu dzīvē tikt līdzi saviem bērniem un mazbērniem. Izdevies vai nē, spriediet paši!”
отступKatrs kursu dalībnieks saņēma apliecinājumu un ziedus, savukārt ar labiem vārdiem un pušķiem pensionāri pateicās mācību organizatoriem, kuri, savukārt, uzaicināja pensionārus jau uz nākamo pasākumu: 24. martā plkst. 15 bibliotēkā pasākums “Neļauj krīzei laupīt dzīvesprieku!”
отступBibliotēkas datortīklu sistēmas administratore un kursu vadītāja Ilona Cabule pastāstīja, ka informācijas tehnoloģiju un interneta lietošanas iemaņu apgūšanas programma tika sastādīta, ņemot vērā pensionāru vēlmes un intereses, turklāt tā tika veidota ar skatu nākotnē un orientēšanos uz jaunākajām tehnoloģijām. Mācību kurss sastāvēja no sešām nodaļām: pamatzināšanas par datoru, darba sākšana, operētājsistēmas Microsoft Vista darba vide, darbs ar teksta dokumentiem, ar elektroniskajām tabulām (Microsoft Office Word 2007 un Excel 2007), internets un e-pakalpojumi.
отступGrupā bija četras sievietes un četri vīrieši. Tikai viens no tiem bija nedaudz jaunāks par 70 gadiem. pārējie - vecāki. Visi bez priekšzināšanām informācijas tehnoloģiju jomā, ar datoru, principā, iepazinās tikai kursos, lai gan daļai dators mājās bija palicis no bērniem vai mazbēmiem. Lasītavā ir astoņas darba vietas, nodarbības organizējām vakarpusē no plkst. 16.30 līdz plkst. l8. Ilona: “No pensionāru puses nemanīju nekādas bailes, toties bija liela vēlme zināt un daudz jautājumu. Sākām ar prezentācijas materiālu, lai katrs saprastu, kas ir pele, tastatūra, monitors, jo vairākums tādas lietas nepazina, tādēļ jautājumu netrūka. Pamazām viņi apguva, kā rīkoties ar peli, tastatūru, un sāka darboties. Bija arī testi, pārbaudes darbi. prakses darbi, kā jebkurās nopietnās apmācībās.”
отступJāatzīmē arī psiholoģiskais aspekts - pensionāriem tā bija lieliska iespēja iziet no mājām, satikties, un šīs tikšanās vienoja kopīgs mērķis. Tagad it kā vairs nekur nav jāiet, taču, domājams, kursu dalībnieki turpinās tikties un biežāk, nekā līdz kursiem, apmeklēs arī bibliotēku. Starp citu, jau izveidota jauna grupa. turklāt gribētāju nav trūcis. Pensionāru galvenā motivācija ir iespēja lietot e-pakalpojumus, bet ne tikai tas viņus mudināja iet kopsolī ar laiku. Mācību procesā kursu dalībnieki arī mēģināja samaksāt reālu e-rēķinu, uzzināja par drošības jautājumiem internetā, tika informēti par darba aizsardzības jarutājumu, strādājot pie datora, jo šāda vecuma cilvēkiem vairāk nekā jauniem ir jārēķinās ar redzes sasprindzinājumu un citām lietām. Netika apgūta attēlu skenēšana, failu apmaiņas serveru izmantošana liela apjoma failu pārsūtīšanai un vēl citas datorlietotājam ikdienišķas lietas, bet to noteikti varēs izdarīt vēlāk, ja būs tāda nepieciešamība un vēlēšanās, jo mācību organizatori neaizmirsīs savus kursantus un turpinās konsultēt, palīdzēt. Turklāt nākamie būs ieguvēji, jo programma tiks pilnveidota un kļūs vēl elastīgāka un pievilcīgāka pensijas vecuma ļaudīm. Vienīgais, uz ko šodien nav atbildes - cik ilgi bibliotēka spēs organizēt šos bezmaksas kursus, jo tiem nav nekāda finansējuma.
отступKo par kursiem domā tie, kuru dēļ tie rīkoti? Pensionāre Jeļena Livča savulaik strādājusi par pilsētas izpildkomitejas sekretāri, bijusi vecākā meistare “Dailradē", kurai veltīti astoņi mūža gadi, bet tautas daiļrade ir kļuvusi par viņas mīļāko nodarbi, pat ne hobijs - aicinājums! Viņa ir aktīva lasītāja. Reiz vienā jaukā dienā ienākusi bibliotēkas lasītavā, bet tur - organizatoriskā sapulce un piedāvājums: “Gribi pamācīties?“
отступJeļena: “Es padomāju - jā, tieši ir laiks pamācīties un apgūt ko jaunu. Pierakstījos, esmu priecīga un laimīga, ka nonācu šajā grupā - atsaucīgi cilvēki, lielisks kolektīvs. Vispār mūsu bibliotēka ir patiess kultūras centrs! Jaunās zināšanas noteikti noderēs. Internets dod iespēju bez maksas sarakstīties, sarunāties ar bijušajiem kaimiņiem, kuri pārbrauca uz Izraēlu, sarakstos un virtuāli kontaktējos ar citiem draugiem, ar bērniem Rīgā, saņemu fotogrāfijas no malu malām. Visa sarakste, sarunas ir bezmaksas. Kā pensionāri mani interesē arī izklaidējošās spēles, kā rokdarbniecei intemetā ir jūra informācijas, nespēju visu aptvert. Varu lasīt avīzes, sameklēt televīzijas programmu un daudz ko citu.”
отступVitālijs Uralovs: “Mūsdienās neprast rīkoties ar datoru un sērfot internetā ir tāpat, kā kādreiz neprast lasīt. Turklāt cilvēks dzīvo tad, kad viņš pastāvīgi kaut ko meklē, attīstās un iepazīst pasauli. Ja cilvēks netiecas izzināt un uzzināt, viņš pārtrauc tā pa īstam dzīvot. Pēc profesijas esmu inženieris-mehāniķis, bet internetā ir daudzas citas jomas, kas mani interesē par vairāk nekā mehānika, proti, aizrauj metālu elektrovadītspēja, supravadītspēja, supraplūstamība un tamlīdzīgas lietas.”
отступPie kafijas tases pensionāri ne tikai baudīja gastronomiskos gardumus, bet ļāvās Fantāzijas lidojumam, diskusijām, kā arī izteica prognozes, ka straujā tehnoloģiju attīstība mazmazbērniem pavērs iespēju apmeklēt citas planētas. Zinātnieki aktīvāk pēta zvaigznes, meklē zemei līdzīgu planētu. Ja šodien ir lieki 30 miljoni, jau vari palidot kosmosā. Pensionāri apsprieda bibliotēku lomu, runāja par datortehniku un interneta pieslēguma iespējām laukos, kas arvien ir problēma. Kā pensionārs tiek pie datora? Bērni pērk jaunus, veco atdod vecvecākiem, jo kur gan to liksi?
отступViena pensionāre dalījās mācību pieredzē: “Paņēmu kartonu, uzrakstīju uz tās tastatūras izkārtojumu, vāri mājās putru, otrā rokā turu kartonu un iegaumēju burtu izkārtojumu. Žēl, ka aizmirsu vēl par divām taustiņu rindām, kuras neuzzīmēju, bet tāpat bija vajadzīgas. Smieklīgi, taču pirmajās nodarbībās savu uzvārdu nevarēju pietiekami ātri uzrakstīt, bet laiks skrien. Ilona steidz dot nākamo uzdevumu. Neredzējāt manas asaras? Tagad varu lasīt datorgrāmatu un saprotu, ko īsti lasu.”
отступDivi kungi dzīvi pārrunāja savu pieredzi ar mazdēliem, tieši tā viņus pamudināja apmeklēt šos kursus, lai mazbērnu acīs nebūtu tādi neprašas, kuri skatās uz datoru kā uz jauniem vārtiem. Apkopojot visu dzirdēto, manuprāt, pensionāru lielākais ieguvums todien tika pateikts vienā teikumā: “Kā mums paveicies, ka šodien varam paši brīvi runāt par datoriem un arī saprast citu sarunas par šo tēmu!”

Juris ROGA, autora foto

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana